Izmantojot mūsu Blow Up plakātu, atklājiet visu filmas vizuālo un emocionālo intensitāti, izmantojot mūsu valdzinošos vizuālos materiālus. Iegremdējieties šī ikoniskā kino šedevra noslēpumainajā un aizraujošajā pasaulē, kur realitāte un ilūzija savijas obsesīvi patiesības meklējumos. Izpētiet šīs ikoniskās filmas, kas iezīmēja kino vēsturi, aizraujošās emocijas, pārsteidzošo estētiku un neaizmirstamos priekšnesumus. Iegūstiet savu plakātu “Blow Up” tūlīt un ļaujiet sevi aizraut neaizmirstamam kino piedzīvojumam.
- Papīra raksturojums:
- 🎨 Audekls: globāls standarts terminā drukāšana un audekla izskata atdarināšana.
- Pēc noklusējuma plakātā ir 4 cm balta apmale ierāmēšanai (rāmis nav iekļauts). Ja nevēlaties, izvēlieties "bez baltas apmales".
- ✅ Izmērs: pieejamas vairākas iespējas. ✅
- Augsta UV izturība.
- Krāsu spilgtums maksimāli, bez atspīdumiem.
- Papīrs pārstrādāts, garantējot cieņa pret vidi.
- Iekļauts plakāts uzmanīgi un piegādāts aizsargcaurule pilnīga aizsardzība.
-
BEZMAKSAS STANDARTA PIEGĀDE.
⚠️ Rāmis nav iekļauts komplektā. ⚠️
Šī Blow Up plakāta apraksts
Blow-Up (dažreiz saukta par Blowup vai Blow Up) ir 1966. gada noslēpumaina trillera filma, kuras režisors ir Mikelandželo Antonioni un producents Karlo Ponti. Tā bija Antonioni pirmā filma angļu valodā, kurā piedalās Deivids Hemingss līdzās Vanesai Redgreivai un Sārai Milesai. Tiek piedāvāts arī Veruschka modelis no 1960. gadiem. Filmas sižetu iedvesmojis Hulio Kortasāra novele "Las babas del diablo" (1959).
Stāsts risinās 1960. gadu Swinging London modīgajā subkultūrā, un tas seko modes fotogrāfam (Hemmingsam), kurš uzskata, ka viņš netīšām ir iemūžinājis slepkavību filmā. Scenāriju veidojuši Antonioni un Tonino Guerra, bet angļu valodas dialogu veidojis britu dramaturgs Edvards Bonds. Filmas operators bija Karlo di Palma. Filmas nediētiskās mūzikas autors ir džeza pianists Herbijs Henkoks, un tajā piedalās arī rokgrupa Yardbirds.
Kannu kinofestivāla galvenajā konkursa sadaļā Blow-Up ieguva Zelta palmas zaru, festivāla augstāko godu. Amerikāņu kontrkultūras laikmeta filmas iznākšana ar tās izteikto seksuālo saturu bija tieša pretrunā ar Holivudas ražošanas kodeksu. Tā sekojošie kritiķi un kases panākumi ietekmēja koda atteikšanos 1968. gadā par labu MPAA filmu vērtēšanas sistēmai.
Blow-Up iedvesmotu nākamās filmas, tostarp Frensisa Forda Kopolas saruna (1974) un Braiena De Palma (1981) Blow Out. 2012. gadā Blow-Up ieņēma Nr. 144 in Sight & Skaņas no labākajām filmām pasaulē.
Pēc nakts pavadīšanas krūšu mājā, kur viņš fotografēja mākslas fotogrāfiju grāmatai, fotogrāfs Tomass kavējas uz fotosesiju ar modeli Verušku savā studijā, kā rezultātā viņš kavējas uz sesiju ar citi modeļi vēlāk no rīta. Viņam kļūst garlaicīgi un viņš aiziet, atstājot modeles un ražošanas personālu nepatikšanās. Kad viņi iziet no studijas, divas topošas pusaudžu meitenes lūdz viņu parunāt, bet Tomass dodas viņu apciemot antikvariātā.
Klīstot pa Merionas parku, Tomass fotografē divus mīļākos. Sieviete Džeina ir sašutusi par fotografēšanos un dzenā Tomasu, pieprasa viņa filmu un galu galā mēģina viņam atņemt kameru. Viņš atsakās un fotografē viņu, kad viņa bēg uz pļavu. Pēc tam Tomass pusdienās satiek savu aģentu Ronu un pamana, ka viņam seko vīrietis un ieskatās viņa mašīnā. Atgriežoties savā studijā, ierodas Džeina, izmisīgi lūdzot filmu. Viņa un Tomass sarunājas un flirtē, bet viņš apzināti pasniedz viņai citu filmas rullīti. Viņa savukārt pieraksta viltotu tālruņa numuru un iedod viņam.
Tomass, ziņkārīgs, uzņem vairākas tālummaiņas melnbaltajā filmā par Džeinu un viņas mīļāko. Tie atklāj, ka Džeina skatās uz trešo personu, kas slēpjas kokos ar ieroci. Tomass satraukti zvana Ronam, apgalvojot, ka viņa improvizētā fotosesija, iespējams, izglābusi kāda vīrieša dzīvību. Tomasu iztraucē klauvējiens pie durvīm, un tās atkal ir abas meitenes, ar kurām viņš tiek drāžā savā darbnīcā un aizmieg. Pamostoties, viņš atklāj, ka viņi cer, ka viņš tos nofotografēs, taču viņš saprot, ka parka fotogrāfijās var būt vairāk. Viņš liek viņiem aiziet, sakot: "Rīt! Rīt!"
Uzmanīgāk aplūkojot izplūdušo figūru zem krūma, Tomasam rodas aizdomas, ka vīrietis parkā tomēr varētu būt noslepkavots laikā, kad Tomass strīdējās ar sievieti aiz stūra.
p>Vakaram iestājoties, fotogrāfs atgriežas parkā un atrod vīrieša līķi, taču viņš nav paņēmis līdzi fotoaparātu, un viņu biedē zara lūšanas skaņas, it kā staigātu. Tomass atgriežas un konstatē, ka viņa studija ir izpostīta. Visi negatīvi un nospiedumi ir pazuduši, izņemot ļoti graudainu ķermeņa eksploziju.
Iebraucot pilsētā, viņš ierauga sievieti un seko viņai uz klubu, kur grupa Yardbirds ar Džimiju Peidžu un Džefu Beku pie ģitāras un Kītu Relfu vokālu izpilda dziesmu "Stroll On". Skaņa Beku pastiprinātājā padara viņu tik dusmīgu, ka viņš uz skatuves salauž ģitāru un pēc tam iemet kaklu pūlī. Izceļas dumpis. Fotogrāfs satver kaklu un aizbēg no kluba, pirms kāds paspēj to no viņa izvilkt. Tad viņš par to padomā, izmet uz ietves un iet prom. Kāds garāmgājējs satver kaklu un atmet to atpakaļ, nenojaušot, ka tas nāk no Beka ģitāras. Tomass nekad neatrod nenotveramās sievietes atrašanās vietu.
Narkotiku pārņemtā ballītē mājā Temzā netālu no Londonas centra fotogrāfs atrod Verušku, kura viņai bija teikusi, ka dodas uz Parīzi; sejas, viņa saka, ka atrodas Parīzē. Tomass lūdz Ronu ierasties parkā kā liecinieks, taču nevar viņu pārliecināt par notikušo, jo Rons ir ļoti nomētāts ar akmeņiem. Tā vietā Tomass pievienojas ballītei un pamostas mājā, saulei lecot. Viņš atgriežas parkā viens pats, lai konstatētu, ka līķa nav.
Pazīstami Tomass skatās, kā mīmu trupa spēlē tenisa maču, pēc brīža viņu pievelk, paņem iedomāto bumbu un atnes to abiem spēlētājiem. Viņam skatoties mīmu, tiek dzirdama spēlētās bumbas skaņa un viņa attēls izgaist, filmas beigās atstājot tikai zāli.