Ja meklējat Kventina Tarantino plakātu par goda necilvēkiem, jūs esat īstajā vietā. Šis kinematogrāfiskais darbs, kura darbība norisinās Otrā pasaules kara laikā, iegremdē jūs nežēlīgā atriebības un taisnīguma pasaulē. Šī filma ar izcilākajiem aktieriem, tostarp Bredu Pitu, Kristofu Valcu un Melāniju Lorānu, ir īsts kinematogrāfijas šedevrs, kas neatstāj vienaldzīgus. Emocijas ir intensīvas visā stāsta garumā, neatkarīgi no tā, vai tās ir bailes, spriedze vai pat gandarījums, redzot, kā galvenie varoņi triumfē pār saviem ienaidniekiem. Šis plakāts ir obligāts ikvienam Tarantīno vai kara filmu fanam. Pakariet to ar lepnumu pie savām sienām un atcerieties unikālo kino pieredzi, kas ir "Inglorious Basterds".
- Papīra raksturojums:
- 🎨 Audekls: globāls standarts terminā drukāšana un audekla izskata atdarināšana.
- Pēc noklusējuma plakātā ir 4 cm balta apmale ierāmēšanai (rāmis nav iekļauts). Ja nevēlaties, izvēlieties "bez baltas apmales".
- ✅ Izmērs: pieejamas vairākas iespējas. ✅
- Augsta UV izturība.
- Krāsu spilgtums maksimāli, bez atspīdumiem.
- Papīrs pārstrādāts, garantējot cieņa pret vidi.
- Iekļauts plakāts uzmanīgi un piegādāts aizsargcaurule pilnīga aizsardzība.
-
BEZMAKSAS STANDARTA PIEGĀDE.
⚠️ Rāmis nav iekļauts komplektā. ⚠️
Šī Inglious Basterds plakāta apraksts
Inglourious Basterds ir 2009. gada kara filma, kuras autors un režisors ir Kventins Tarantīno un kurā galvenajās lomās ir Breds Pits, Kristofs Valcs, Maikls Fasbenders, Eli Rota, Diāna Krīgere, Daniels Brīls, Tils Šveigers un Melānija Lorāna. Filma stāsta par divu nacistiskās Vācijas līderu nogalināšanas plānu alternatīvu vēsturi, no kuriem vienu plānoja Šosanna Drifusa, jauna franču ebreju kinoteātra īpašniece, bet otru - briti, bet kuru galu galā īstenoja tikai amerikāņu ebreju komanda. karavīri virsleitnanta Aldo Raines vadībā. Kristofs Valcs spēlē Hansu Landu, SS pulkvedi, kura uzdevums ir izsekot Raina grupu. Nosaukums tapis, iedvesmojoties no itāļu režisora Enzo G. Castellari 1978. gada Eirokara filmas The Inglorious Bastards, lai gan Tarantīno filma nav rimeiks.
Scenāriju Tarantīno uzrakstīja 1998. gadā, taču viņam bija grūtības ar beigām un viņš deva priekšroku divu daļu filmas Nogalināt Bilu režisēšanai. Pēc Death Proof uzņemšanas 2007. gadā Tarantino atgriezās pie filmas Inglourious Basterds. Amerikas Savienoto Valstu un Vācijas kopražojuma filma tika uzņemta 2008. gada oktobrī, un tā tika filmēta Vācijā un Francijā ar ražošanas budžetu 70 miljonu ASV dolāru apmērā. Tā pirmizrāde notika 2009. gada 20. maijā 62. Kannu kinofestivāla laikā, un 2009. gada augustā ASV un Eiropā to demonstrēja kinoteātros The Weinstein Company un Universal Pictures.
Inglourious Basterds kinoteātros visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā 321,5 miljonus ASV dolāru, padarot to par Tarantīno līdz šim ienesīgāko filmu, līdz to apsteidza filmas Django Unchained (2012) un Once Upon a Time in Hollywood (2019). Filma saņēma kopumā pozitīvas atsauksmes, īpaši atzinīgi vērtējot Valša sniegumu Hansa Landa lomā, taču daži kritizēja uzņemtās vēsturiskās brīvības. Filma ieguva arī daudzas balvas un nominācijas, tostarp astoņas ASV Kinoakadēmijas balvas nominācijas (tostarp labākā filma, labākais režisors un labākais oriģinālais scenārijs). Par Landas lomu Valts ieguva Kannu kinofestivāla labākā aktiera balvu, kā arī BAFTA, Screen Actors Guild, Critics' Choice, Golden Globe un Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris otrā plāna lomā
1941. gadā SS-Standartenfīrers Hanss Landa nopratināja franču zemnieku Perjē Lapadīti, turot lapadiešus aizdomās par ebreju ģimenes Dreifusu slēpšanu zem grīdas. Lapadite apstiprina, raudot, lai saudzētu savu ģimeni, un Landa nošauj paslēpto ģimeni, taču ļauj Šosannai Dreifusai aizbēgt[8].
Trīs gadus vēlāk ASV armijas leitnants Aldo Reins savervē ebreju amerikāņu karavīrus "Basterds" komandai, kuras uzdevums ir nobiedēt nacistus okupētajā Francijā, nogalinot un skalpot tos. Grupā ir seržants Donijs "Lāču ebrejs" Donovics, nelietīgais vācu seržants Hugo Stiglics un tulks kaprālis Vilhelms Viki. Vācijā Ādolfs Hitlers iztaujā vācu karavīru, kurš viņam atklāj, ka Raine pēc savas eskadras nogalināšanas uz pieres izgriezis svastiku.
Parīzē Šosana pārvalda kinoteātri ar nosaukumu Emmanuelle Mimieux un satiekas ar Fredriku Zolleru, slaveno vācu snaiperi, kurš spēlēs nacistu propagandas filmā Stolz der Nation (Nācijas lepnums). Šosannas sajūsmā Zollers pārliecināja Džozefu Gebelsu sarīkot filmas pirmizrādi viņa kinoteātrī. Pirmizrādes apsardzes vadītāja Landa iztaujā Šosannu[1. piezīme], kura kopā ar savu afrofranču mīļāko un projicētāju Marselu plāno nogalināt klātesošos nacistu līderus.
Lielbritānijas komandiera leitnants Ārčijs Hikokss tiek savervēts, lai vadītu uzbrukumu Pirmajam ar basterdiem. Pārģērbušies par vācu virsniekiem, Hikoks, Štiglics un Viki kādā krodziņā nacistu okupētajā Francijas ziemeļos satiekas ar vācu zvaigzni Bridžitu fon Hamersmarku, sabiedroto slepeno aģenti. Hikoks neviļus piesaista Vērmahta seržanta Vilhelma un majora Dītera Hellstrēma uzmanību, vispirms ar savu neparasto vācu akcentu, pēc tam ar britu rokas žestu. Kad viņu pārsegs ir izpūsts, sākas apšaude, nogalinot visus, izņemot Vilhelmu un fon Hamersmarku, kurš tiek ievainots. Ierodas Raine un apspriež fon Hamersmarkas atbrīvošanu, taču viņa nošauj Vilhelmu. Raine spīdzina fon Hamersmarku, uzskatot, ka viņa ir sastādījusi viņa vīriešus, taču viņa pārliecina viņu, ka ir lojāla, un atklāj, ka Hitlers apmeklēs pirmizrādi. Raine nolemj īstenot viņu plānu kopā ar sevi, Donovicu un Omaru Ulmeru. Izmeklējot krodziņu, Landa atrod fon Hamersmarka kurpi un salveti ar viņa parakstu.
Reins, Donovičs un Ulmers iefiltrējas pirmajā ar ieprogrammētām sprāgstvielām, savukārt Landa konfrontē fon Hamersmarku ar viņa pazudušo kurpi, pirms nožņaugt viņu līdz nāvei. Reins un vēl viens Basterds Smitsons Utivičs tiek atklāti un nonāk gūstā, taču Landa lūdz Rainu sazināties ar savu priekšnieku, lai noslēgtu darījumu: Landa atļauj misiju turpināt apmaiņā pret drošu pārvietošanos cauri sabiedroto līnijām, d'pilnīgu labvēlību un citām privilēģijām.
Seansa laikā Zollers ielīst seansa telpā un mēģina piespiest sevi Šosannai, kā rezultātā viņi viens otru apšauj. Filmai sasniedzot kulmināciju, Šosannas attēli skatītājiem stāsta, ka viņus nogalinās ebrejs. Aizslēdzis istabu, Marsels aiz ekrāna aizdedzina uzliesmojošu plēves kaudzi, kas aizdedzina telpu. Ulmers un Donovics ielaužas operas ģērbtuvē, nošauj Hitleru un Gebelsu un šauj pūlī, līdz viņu sprāgstvielas nogalina visus teātrī.
Landa un viņa radio operators ieved Rainu un Utiviču sabiedroto teritorijā, kur viņi dodas. Tomēr Raine nošauj radio operatoru, pirms pavēl Utivičam noskalot viņu, un iegriež Landas pierē svastiku, uzdodot to par viņa "šedevru".