Atklājiet Manon des Sources filmu plakātu un iegremdējieties šī kinematogrāfiskā šedevra aizkustinošajā pasaulē. Ļaujieties aizkustinošajam Manonas stāstam, ko meistarīgi interpretējusi Emanuela Bērta, greznā dabas vidē. Šis plakāts jums sola emocijām un pārdomām par cilvēka stāvokli bagātu kino pieredzi.
- Papīra raksturojums:
- 🎨 Audekls: globāls standarts terminā drukāšana un audekla izskata atdarināšana.
- Pēc noklusējuma plakātā ir 4 cm balta apmale ierāmēšanai (rāmis nav iekļauts). Ja nevēlaties, izvēlieties "bez baltas apmales".
- ✅ Izmērs: pieejamas vairākas iespējas. ✅
- Augsta UV izturība.
- Krāsu spilgtums maksimāli, bez atspīdumiem.
- Papīrs pārstrādāts, garantējot cieņa pret vidi.
- Iekļauts plakāts uzmanīgi un piegādāts aizsargcaurule pilnīga aizsardzība.
-
BEZMAKSAS STANDARTA PIEGĀDE.
⚠️ Rāmis nav iekļauts komplektā. ⚠️
Šī Manon des Sources filmas plakāta apraksts
Manon des sources ir franču romāna Les eaux des collines otrā daļa, ko adaptējis Marsels Pannols un izlaists 1986. gadā. Pirmās daļas nosaukums ir Žans de Florete.
Manona ir kļuvusi par skaistu, pieaugušu meiteni un dzīvo kalnos kā ganu meitene. Ugolin un Papet gūst panākumus ar neļķu audzēšanu. Ciematā dzīvo jaunais skolotājs Bernards, kurš ceļo pa Provansas kalniem un kuru Manona novēro. Jaunā meitene iemīlas izskatīgā jauneklī. Ugolins regulāri dodas medībās un savukārt novēro Manonu. Viņš iemīlas meitenē, kas tajā pašā laikā izraisa nožēlu. Manona nejauši atrod avotu, kas apgādā ciematu ar ūdeni. Nejauši viņa bija noklausījusies divus ciema iedzīvotājus un uzzināja, ka visi ciemā zināja par avota esamību viņas tēva zemē un tāpēc bija līdzvainīgi viņa nāvē. Atklājusi avotu, viņa nolemj to aizsprostot tāpat kā Papeta un Ugolina bija darījuši ar avotu viņas tēva zemē. Pēkšņi ciemats paliek bez ūdens. Ugolins ir ne tikai panikā no mīlas neprāta, bet tagad viņa neļķēm draud iznīcināšana. Svētdienas misē ciema iedzīvotāji priestera sprediķī dzird, ka ciema aplī notiek noziegums. Gandrīz visi zina, ka viņi ir Ugolins un Papets. Gājienam tas ir jānovērš, un Manonai kā bārenei tajā jāpiedalās. Sākumā viņa atsakās. Bet, kad viņa sapulcējušā ciemata priekšā apsūdz Ugolinu un Papetu par vainīgu viņas tēva nāvē, stāstā iesaistās arī Bernards. Kopā ar Bernardu viņa atbrīvo avotu no aizsprostojuma un gājiena laikā ciema strūklaka atkal piepildās ar ūdeni. Ugolins izdara pašnāvību, jo tagad zina, ka Manona viņu nekad neprecēs.
Manona un Bernards apprecas, bet Papets izrāda cieņu Ugolinas kapā. Kāda veca akla dāma pastāsta Papetam par vēstuli, ko Florete, viņa mūža mīlestība, bija viņam uzrakstījusi, kamēr viņš bija karavīrs Āfrikā. Viņš nekad nebija saņēmis šo vēstuli. Pēc tam viņš uzzina, ka Florete bija stāvoklī un ka Žans de Florete bija viņas dēls. Tāpēc Manona ir viņa mazmeita. Vecais Papets tad zaudē jebkādu vēlmi dzīvot. Savā testamentā viņš visu savu bagātību novēl Manonai un atzīstas viņai visu savu stāstu. Pēc tam viņš saģērbjas smalki un apguļas gultā, kur nākamajā rītā mājkalpotāja viņu atrod mirušu.